Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums no 2027. gada 1. janvāra uzticēt nebanku kredītdevēju kontroli Latvijas Bankai ir izsaucis plašu rezonansi un bažu vilni finanšu tehnoloģiju sektorā.
“Fintech Latvija” asociācijas vadītāja Tīna Lūse ir paudusi pamatotas šaubas par šādas reformas lietderību. Nozares ieskatā, funkciju nodošana centrālajai bankai varētu nedot solīto pievienoto vērtību, tajā pašā laikā aktualizējot nopietnus jautājumus par uzraudzības proporcionalitāti. Galvenās bažas ir saistītas ar iespējamo administratīvā sloga pieaugumu, kas īpaši smagi varētu skart mazos un vidējos tirgus dalībniekus, tādējādi negatīvi ietekmējot kopējo kreditēšanas pieejamību valstī.
Pašreizējā sadrumstalotā uzraudzības struktūra
Šobrīd Latvijas kredītu tirgus uzraudzības modelis ir visai komplekss un sadalīts starp trim dažādām valsts institūcijām, kas rada neefektivitātes riskus.
Latvijas Banka pašlaik pārrauga aptuveni 233 tirgus dalībniekus (pamatā kredītiestādes un maksājumu iestādes).
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) licencē un kontrolē aptuveni 38 kapitālsabiedrības, kas specializējas tieši patērētāju kreditēšanā.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atbildīgs par uzraudzību pār apmēram 317 pakalpojumu sniedzējiem, kuriem saskaņā ar likumu nav nepieciešama speciāla licence.
Šāds institucionālais dalījums nereti noved pie situācijām, kur viena uzņēmuma darbību paralēli vērtē vairākas iestādes. Tas ne tikai tērē valsts budžeta un cilvēkresursus, bet arī rada lieku birokrātisku slogu pašiem komersantiem un mulsina patērētājus, kuriem nav skaidrs, kurā iestādē vērsties ar sūdzībām.
FM argumentācija par labu centralizācijai
Finanšu ministrija uzskata, ka visu uzraudzības grožu koncentrēšana Latvijas Bankas rokās ir vienīgais ceļš uz modernu un caurskatāmu finanšu sistēmu. Galvenais mērķis ir izveidot vienotu “spēles laukumu”, kurā uzraudzības prasības būtu skaidras un prognozējamas visiem. FM uzsver, ka centralizācija palīdzēs mazināt bezatbildīgas aizņemšanās riskus un nodrošinās augstāka līmeņa iedzīvotāju datu un tiesību aizsardzību. Kā veiksmīgs piemērs tiek minēta Lietuva, kur līdzīgs modelis jau esot pierādījis savu efektivitāti, veicinot investīciju piesaisti un stabilizējot tautsaimniecību.
“Fintech Latvija” argumenti pret sasteigtu reformu
Pretēji ministrijas optimismam, “Fintech Latvija” asociācija norāda uz iespējamiem tirgus kropļojumiem. Tīna Lūse akcentē, ka esošā sistēma, lai arī nepilnīga, tomēr ir ļāvusi nozarei attīstīties un nodrošināt alternatīvus finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem. Pastāv risks, ka Latvijas Bankas stingrie standarti, kas pielāgoti komercbankām, varētu būt par smagu mazajiem nebanku kreditētājiem. Asociācija aicina lēmumu pieņēmējus veikt padziļinātu ietekmes novērtējumu, lai centralizācijas procesā netiktu “izslēgta” konkurence un nepieaugtu pakalpojumu cenas gala patērētājam birokrātisko izmaksu dēļ.
Likumdošanas laika rāmis un tālākie soļi
Lai gan reformas ieviešana plānota vien pēc gada, aktīvs darbs pie normatīvo aktu grozījumiem jāsāk jau tuvākajā laikā. Finanšu ministrijas sagatavotais plāns paredz, ka attiecīgajiem likumprojektiem jābūt gataviem līdz 2026. gada 30. aprīlim. Šajā procesā paredzēta cieša sadarbība starp FM, Ekonomikas ministriju un Latvijas Banku. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks jau ir paudis gatavību pārņemt jaunās funkcijas, uzsverot, ka tas ir būtisks solis visas finanšu nozares sakārtošanā, taču veiksmīgam iznākumam ir nepieciešams precīzs un juridiski pamatots regulējums.
